PVC termiskās noārdīšanās process ir ļoti sarežģīts, un vienlaikus var veikt vairākus ķīmisko reakciju procesus: molekulārās ķēdes sadalīšanās no HCL, oksidācijas ķēdes pārrāvums un šķērssavienošanās, kā arī neliels skaits aromātisko struktūru un reakcija. liela molekulārā ķēdes pārraušana, lai iegūtu ogļūdeņražus, no kuriem galvenais termiskās noārdīšanās veids ir PVC novecošana vai karbonizācija, ko izraisa HCL.
Saskaņā ar pašreizējiem pētījumu rezultātiem siltuma stabilizatora darbības mehānismu var iedalīt šādās kategorijās:
1) Absorbējiet HCl, kas rodas sveķu termiskās noārdīšanās procesā, un kavē tā automātisko katalītisko noārdīšanos. Piemēram, svina sāls, organiskās skābes metālu ziepes, alvas organiskie savienojumi, metālu alkoli un citi neorganiskie vai metālorganiskie savienojumi, šie vājie bāzes sāļi un metālu ziepes viegli reaģē ar HCl, pārvēršas par atbilstošo metāla hlorīdu, lai sasniegtu mērķi polivinilhlorīda sadalīšanās pārtraukšana vai kavēšana; Epoksīdi un amīni var arī reaģēt ar sadalītu HCL, veidojot atbilstošus savienojumus; Fosfīta esteri un merkaptāna savienojumi var spēlēt antioksidantu lomu, tādējādi kavējot noārdīšanos un palielinot termisko stabilitāti.
2) Nomainiet nestabilo alilhlorīda atomu vai oglekļa hlorīda atomu polivinilhlorīda molekulā, lai noņemtu noārdīšanās vietas lomu. Piemēram, ziepju savienojumi ar kadmiju un cinku, alvas organisko vielu, merkaptānu un antimonu var saistīties ar nestabiliem hlora atomiem polivinilhlorīda molekulās.
3) Pievienošanas reakcija ar poliēna struktūru, lai novērstu lielu konjugētu sistēmu veidošanos un samazinātu krāsojumu. Ja nepiesātinātās skābes sāls vai esteris satur dubultās saites, diēna pievienošanas reakcija notiek ar konjugētajām dubultsaitēm polivinilhlorīda molekulā, tādējādi iznīcinot tās konjugēto struktūru un kavējot krāsas izmaiņas.
